AUGSNES UN VIETAS IZVĒLE

      Kukurūzas audzēšanai vispiemērotākās ir labi iekultivētas, organiskām vielām bagātas smilšmāla vai mālsmilts augsnes ar neitrālu  vai vāji skābu reakciju , bet  tā aug ļoti plašā augšņu spektrā ja tiek labi kopta (arī smilts un māla augsnēs, plašā augsnes reakcijas diapozonā : pH 5.0-8.0). Kukurūzai nepatīk sablīvetas un sausas augsnes.  Kukurūzas audzēšana dos labākus rezultātus augsnēs ar labu struktūru un aerāciju, labu mitruma režīmu, augstu auglību un spēju pavasarī ātri iesilt. Māla augsnes iesilst lēnāk salīdzinājumā ar smilts augsnēm, tāpēc šajās augsnēs kukurūzas attīstība var tikt aizkavēta. Reljefa ziņā tai piemērotāki ir dienvidu un rietumu nogāžu lauki. Kur parasti veidojas kukurūzai labāki siltuma apstākļi.

    Vislabāk kukurūzu sēt laukos, kuros pirms tam ir audzētas labības, rušināmaugi, vai pākšaugi. Piemērotos laukos šo kultūru var audzēt vairakus gadus no vietas. Ja nepieciešams izvietot kukurūzu pēc daudzgadīgajiem zālājiem vai vietās kur ilgstoši bijusi atmata, jārēķinās ar drātstārpu klatbūtni. Šie kaitēkļi var izretināt sējumus pat par 50 % un vairāk.

AUGSNES APSTRĀDE

    Pēc priekšauga novakšanas var veikt augsnes lobīšanu, bet var lietot arī herbicīdus nezāļu ierobežošanai. Ja paredzēts dot kūtsmēslus, tad vislabāk to darīt reizē ar rudens aršanu. Pavasarī augsni šļūc, pirms sējas kultivē. Pirms sējas augsnei jābūt labi sastrādātai, sīkdrupatainai.

MĒSLOŠANA

    Audzējot kukurūzu skābbarībai, vajadzīgs vairāk barības vielu, nekā to audzējot graudiem, jo no lauka aizved visu masu. Kukurūza ir atsaucīga uz kūtsmēslu lietošanu, tos varētu dot 30-40 t ha^-1 , iestrādajot augsnē reizē ar rudens aršanu.

Pētījumi norāda, ka nepieciešamā barības elementu attiecība kukurūzai ir 2:1:2.

      Slāpekļa mēslojums ietekmē ražas iznākumu visvairāk.  Vairumā gadījumu kopējai slāpekļa normai jāsasniedz 150 kg ha ^-1. Jāņem vērā arī tas ka daļu no slāpekļa kukurūza uzņem no iestrādātajiem kūtsmēsliem, ieartajām augsnes atliekām, no augsnes organiskās vielas. Slāpekļa normu ieteicams sadalīt vairākās devās sezonā. Pirms sējas vajadzētu dot  ~30 kg ha^-1 no kopējās slāpekļa normas, jo agrīnajās attīstības fāzēs kukurūza aug ļoti lēni un daudz slāpekli nepatērē. Atlikumu vēlams sadalīt divās papildmēslošanas reizēs.  Pirmo papildmēslojumu dod pēc nezāļu ierobežošanas pasākumiem, kad skaidri redzams kad herbicīds iedarbojies, apmēram kukurūzas 5-6 lapu fāzē. Otro papildmēslojumu dod pēc 3-4 nedēļām, kad kukurūza ir sasniegusi 50 cm garumu. Minerālmēslu izkliedētājus vajadzētu aprīkot ar speciālām ierīcēm , kas novada minerālmēslus tieši rindstarpās, neskarot auga lapas, lai tās neapdedzinātu.

     Fosfors visvairāk ir nepieciešams sēklu dīgšanas laikā un agri veģetācijas sezonas sākumā.

   Kālijam ir ļoti daudzveidīga loma kukurūzas augā, un tas ietekmē gan ražas apjomu gan kvalitāti, gan veldresizturību. Visu nepieciešamo kālija normu parasti dod pirms sējas.

SĒJA

    Kukurūza sāk dīgt, kad augsnes temperatūra ir vismaz 8-10 ^oC. Jārēķinās arī ar pavasara salnu iespējamību, tāpēc pārāk agrs sējas termiņš (pirms 25.aprīļa) nav vēlams, bet vislabāk sēju veikt maija pirmajā dekādē. Novēlots sējas termiņš samazina graudu (vālīšu) īpatsvaru kopējā sausnas ražā, bet tas ir galvenais kvalitāti un enerģijas daudzuma noteicošais faktors. Ja sēja tiek veikta vēlu, tad ir jāizvēlās ļoti agrīnas sķirnes.

    Kukurūzas izsējai nepieciesamas precīzās izsējas sējmašīnas. Sēj 3-4 cm dziļumā, sējums ir jāpieveļ.

  Izsējas normas – no 80 līdz 100 tūkstošiem sēklu uz ha vadoties pēc sējas laika un lauka apstrādes kvalitātes.

  Kukurūzas sēklām jābūt atbilstosi kodinātām, lai nosargātu augus pret slimībam. Ja laukos ir drātstārpi, tad noteikti būs jāizvēlas sēklas , kas ir kodinātas ar insekticīdu.

KUKURŪZAS KOPŠANA

     Galvenais no kopšanas darbiem kukurūzas sējumos ir nezāļu ierobežošana, lai nodrosinātu kukurūzas prasības pret gaismu. Var izmantot mehāniskos nezāļu ierobežošanas pasākumus – ecēšanu un rindstarpu rušināšanu, taču jāņem vērā ka dīgšanas laikā šīs darbības veikt nedrīkst. Liela uzmanība jāpievērš tam, lai  ecēšanas vai rusināšanas laikā netraumētu kukurūzas saknes.

     Mehāniska nezāļu ierobežošana ir draudzīgāka videi, bet mazāk efektīva nekā herbicīdu lietošana. Sīkāku informaciju par kukurūzas sējumiem piemērotajiem herbicīdiem var atrast „Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā”.

KUKURŪZAS NOVĀKŠANA

     Ieteicamais laiks kad novākt kukurūzu ir tad, kad tai ir atbilstošs sausnas saturs ( 28-35%). Labāk kukurūzas novakšanu sākt kad sausnas saturs augos ir ~ 27 %, un pabeigt  ražas novakšanu, kad tas sasniedzis  33%.   Kukurūzas novakšanas darbus var uzsākt ņemot vērā kukurūzas ziedēšanas fāzes laiku. Ja tiek konstatēta drīksnu parādīšanās 75 % augu, tad apmēram vēlamā novakšanas gatavība var iestāties pēc 40-47 dienām.

   Sausnas saturu augos vizuāli lauka apstākļos var noteikt pēc „piena līnijas”, ko var labi saskatīt kukurūzas graudā. Ja piena līnija aizņem 2/3 no grauda tad sausnas saturs augā ir 28-35 %. Precīzāku informāciju par sausnas saturu kukurūzā var uzzināt veicot analīzes laboratorijā.

Ja rodas kādi jautājumi par kukurūzas audzēšanu, droši jautājiet pa e-pastu: zane@krastmali.lv vai zvaniet!